Maria
34 Un Simeons svētīja viņus un sacīja Marijai, Viņa mātei: Lūk, Viņš ir likts par krišanu un augšāmcelšanos daudziem Izraēlī un par zīmi, kam pretī runās (Is.8,14; Rom.9,38; 1.Pēt.2,7)
35 Un tavas pašas dvēseli pārdurs zobens, lai atklātos daudzu siržu domas.
19 Bet Marija glabāja visus šos vārdus, pārdomādama savā sirdī.
26 Bet sestajā mēnesī Dievs sūtīja eņģeli Gabrielu uz Galilejas pilsētu, kas saucās Nācarete.
27 Pie jaunavas, kas bija saderināta Dāvida cilts vīram, kam vārds bija Jāzeps; un jaunavas vārds bija Marija.
28 Un eņģelis, ienācis pie viņas, sacīja: Esi sveicināta, žēlastības pilnā! Kungs ir ar tevi; tu esi svētīta starp sievietēm.
55 Vai Viņš nav galdnieka dēls? Vai Viņa māte nesaucas Marija un Viņa brāļi Jēkabs un Jāzeps, un Sīmanis, un Jūda?
56 Un vai Viņa māsas nav visas pie mums? No kurienes tad Viņam tas viss?
3 Un, kad pietrūka vīna, Jēzus māte sacīja Viņam: Viņiem nav vīna.
4 Bet Jēzus viņai sacīja: Kas man un tev, sieviet? Vēl mana stunda nav nākusi!
5 Viņa māte sacīja apkalpotājiem: Visu, ko Viņš jums sacīs, dariet.
48 Un tie, Viņu ieraudzījuši, brīnījās. Un Viņa māte sacīja Viņam: Dēls, kāpēc Tu mums tā darīji? Lūk, Tavs tēvs un es ar sāpēm Tevi meklējām.
49 Un Viņš tiem sacīja: Kāpēc jūs mani meklējāt? Vai jūs nezinājāt, ka man jādarbojas tanīs lietās, kas ir mana Tēva?
50 Un tie neizprata tos vārdus, kurus Viņš tiem runāja.
51 Un Viņš gāja tiem līdz. Un viņi nonāca Nācaretē; un Viņš bija tiem paklausīgs. Un Viņa māte glabāja visus šos vārdus savā sirdī.
31 Un atnāca Viņa māte un brāļi; un tie, ārā stāvēdami, sūtīja pie Viņa un aicināja Viņu.
32 Un ļaudis sēdēja ap Viņu un sacīja Viņam: Lūk, Tava māte un Tavi brāļi ārā meklē Tevi.
33 Un Viņš tiem atbildēja un sacīja: Kas ir mana māte un mani brāļi?
34 Un Viņš visapkārt uzlūkoja tos, kas ap Viņu sēdēja, un sacīja: Lūk, mana māte un mani brāļi!
35 Jo, kas pilda Dieva prātu, tas ir mans brālis un mana māsa, un māte.
46 Un Marija sacīja: Augsti slavē Kungu mana dvēsele.
47 Un mans gars gavilē Dievā, manā Pestītājā,
48 Jo viņš ir uzlūkojis savas kalpones pazemību; lūk, no šī brīža mani svētīgu teiks visas paaudzes,
49 Jo Varenais lielas lietas manī darījis; un svēts ir Viņa vārds.
50 Un viņa žēlsirdība paliek paaudžu paaudzēs tiem, kas Viņa bīstas.
51 Viņš parādīja varu ar savu elkoni, izklīdinādams lepnos savā sirdsprātā.
52 Viņš varenos gāza no troņiem un paaugstināja pazemīgos.
53 Izsalkušos viņš pildīja labumiem un bagātos atstāja tukšā.
54 Viņš uzņēma savu kalpu Izraēli, atminējies savu žēlsirdību,
55 Kā Viņš runājis mūsu tēviem, Ābrahamam un viņa pēctečiem mūžīgi.
18 Bet ar Kristus dzimšanu bija tā: kad Viņa māte Marija tika saderināta ar Jāzepu, iekams viņi sagāja kopā, izrādījās, ka viņa savās miesās ieņēmusi no Svētā Gara.
4 Un arī Jāzeps no Nācaretes pilsētas Galilejā nogāja Jūdejā, Dāvida pilsētā, kas saucās Betlēme, tāpēc ka viņš bija no Dāvida nama un cilts.
5 Lai pierakstītos ar Mariju, savu saderināto sievu, kas bija grūta.
6 Un notika, ka, viņiem tur esot, pienāca laiks, lai viņa dzemdētu.
7 Un viņa dzemdēja savu pirmdzimto Dēlu, un ietina Viņu autiņos, un ielika Viņu silē, jo tiem nebija vietas mājvietā.
14 Viņi visi vienprātīgi palika lūgšanā kopā ar sievietēm un Mariju, Jēzus Māti, un Viņa brāļiem.