Pão

32 Tad Jēzus tiem sacīja: Patiesi, patiesi es jums saku: ne Mozus jums deva maizi no debesīm, bet mans Tēvs dod jums patieso debessmaizi.

33 Jo Dieva maize ir tā, kas nāk no debesīm un pasaulei dod dzīvību.

34 Tad tie Viņam sacīja: Kungs, dod mums vienmēr šo maizi!

35 Bet Jēzus viņiem sacīja: Es esmu dzīvības maize; kas pie manis nāk, tas neizsalks; un kas uz mani tic, tam neslāps nekad.

19 Tad Viņš paņēma maizi un, izsacījis pateicību, lauza to un deva viņiem, sacīdams: Šī ir mana Miesa, kas par jums top dota. To dariet man par piemiņu!

26 Un cikkārt šo maizi ēdīsiet un biķeri dzersiet, jūs pasludināsiet Kunga nāvi, iekams Viņš nāks.

9 Lūdziet Dievu tā: Tēvs mūsu, kas esi debesīs, svētīts lai top Tavs vārds!

10 Lai atnāk Tava valstība! Tavs prāts lai notiek kā debesīs, tā arī virs zemes!

11 Mūsu dienišķo maizi dod mums šodien!

5 Un Viņa mācekļi, pārceldamies otrā krastā, bija aizmirsuši līdzi paņemt maizi.

6 Viņš tiem sacīja: Uzmanieties un sargieties no farizeju un saduceju rauga.

7 Bet viņi sevī nodomāja un sacīja: Mēs taču maizi nepaņēmām līdzi.

8 Bet Jēzus, to zinādams, sacīja: Jūs, mazticīgie, ko jūs sevī domājat, ka jums maizes nav?

9 Vai jūs vēl nesaprotat un neatminaties piecas maizes pieciem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl savācāt?

10 Un septiņas maizes četriem tūkstošiem cilvēku, un cik grozu jūs vēl salasījāt?

11 Kāpēc jūs nesaprotat, ka es ne par maizi jums sacīju: sargieties no farizeju un saduceju rauga?

12 Tad tie saprata, ka Viņš nebija licis sargāties no maizes rauga, bet no farizeju un saduceju mācības.

4 Viņš atbildēja un sacīja: Ir rakstīts: cilvēks nedzīvo no maizes vien, bet no ikviena vārda, kas iziet no Dieva mutes.

16 Svētības biķeris, ko svētījam, vai tas nav savienošanās ar Kristus asinīm? Un maize, ko laužam, vai tā nav kopība ar Kunga miesu?

17 Kā viena maize, tā mēs daudzi esam viena miesa, visi, kas ir šīs vienas maizes līdzdalībnieki.

37 Bet Viņš atbildēja tiem un sacīja: Dodiet jūs viņiem ēst! Un tie sacīja Viņam: Mēs iesim un nopirksim par divi simts dēnārijiem maizi un dosim viņiem ēst.

38 Un Viņš sacīja tiem: Cik maizes jums ir? Ejiet un palūkojiet! Un viņi uzzinājuši sacīja: Piecas un divas zivis.

39 Un Viņš tiem pavēlēja, lai tie visus nosēdina zaļajā zālē.

40 Un apsēdās rindās pa simtiem un pa piecdesmit.

41 Un Viņš, paņēmis piecas maizes un divas zivis, pacēla acis pret debesīm, svētīja un lauza maizi, un deva saviem mācekļiem, lai tie viņiem liek priekšā; arī divas zivis Viņš sadalīja visiem.

42 Un visi ēda un paēda.

43 Un tie savāca divpadsmit pilnus grozus ar pārpalikušajām druskām un zivīm.

48 Es esmu dzīvības maize.

49 Jūsu tēvi ēda mannu tuksnesī un nomira.

50 Šī ir maize, kas no debesīm nākusi, lai katrs, kas no tās ēd, nemirtu.

51 Es esmu dzīvā maize, kas no debesīm nākusi.